Sievietes un vīrieši
Diezgan ilgi bija jādomā, lai atbildētu uz vēl vienu jautājumu par sieviešu un vīriešu lomām un uzdevumiem. Ņemot vērā lūgumus, centīšos rakstīt vienkāršāk, bet tad jau redzēs kā man veiksies.
Teikšu pavisam atklāti, (publiski atzīšos, kaut arī maniem klientiem, iespējams, tas nemaz nav noslēpums) - es esmu diezgan feministiski noskaņota. Tai ziņā, ka rigida turēšanās pie viduslaiku stereotipiem ir kaitīga un ļoti pretrunā ar katra atsevišķa cilvēka, īpaši nedalot dzimumos, individuāciju - garīgumu, iekšējo izaugsmi un dzīves jēgas meklējumiem. Tādēļ esmu pat ļoti pret uzskatiem, ka sieviešu vieta ir tikai virtuvē, baznīcā un pie bērniem. Vācieši tos sauc par 3K, tad nu turpinot domu pie šī apzīmējuma arī turēšos.
Šai aspektā aprakstīšu vēl vienu, manuprāt ļoti, ļoti interesantu Junga skatījumu. Tātad Jungs ir izstrādājis teoriju, ka katras sievietes psihē bezapziņā mīt vīrišķās vai maskulīnās daļas, jeb Animusa arhetipa paterns un izpausmes. Un katra vīrieša psihē tieši tāpat atrodas sievišķās vai femīnās daļas, jeb Animas arhetipa paterns un izpausmes. Animus būtu saistīts ar intelektu, robežām, iekšējo drošību, bezbailību, riska uzņemšanos, virzību uz mērķiem un mērķtiecību. Un Anima ar radošumu, radīšanu, intuīciju, emocijām un jūtām. Un lai cilvēks kļūtu vesels un pilnīgs kā dažādu pretstatu kopumu savienojums, viņam - katram atsevišķi, teorētiski būtu vēlams - jāspēj šīs daļas savienot, integrēt, tādā veidā bagātinoties un iekšēji kļūstot pilnīgam kā veselumam.
Tas noteikti nebūtu Jungs, ja viss arī būtu tik vienkārši.
Anima un Animus ir arhetipi. Tas nozīmē, ka viņi sevī satur gan lomu, gan kolektīvās traumas, gan dievišķās un mītiskās izpausmes. Kolektīvās kā - neapzinātās cauri cilvēces pastāvēšanas laikiem, mītiem un pasakām, dažādu cilvēku piedzīvotās pieredzes, saistībā ar sieviešu un vīriešu lomām sabiedrībā. Animas un Animusa izpausmēm var būt raksturīgs gan pozitīvs gan negatīvs pols: Mīlestība - vienaldzība, maigums - agresija.
Un, ja cilvēka Ego ir nepietiekami stiprs, tad Anima vai Animus var pārņemt Ego savā kontrolē, tas dzīvē varētu izskatīties aptuveni šādi: cilvēks iepazīstas, iemīlas citā cilvēkā, bet attiecības neizdodas, tad cilvēks var kļūt apsēsts ar šo pametošo partneri, (pats saprotot, ka tas nenāk viņam par labu, bet viņš nekādi nespēj pretoties kārdinājumam 100x skatīties viņa profilu FB, vai sūtīt nejaušas īsziņas, vai nejauši iet garām darba vietai utt). Tā apsēstība rodas no tā, ka cilvēkam nav kontakta un viņš nespēj sajust savu saikni un resursus caur paša Animu vai Animusu.
Kādas vēl būs pazīmes, ja nav kontakta ar Animu vai Animusu un vai nav līdzsvara, jo Anima vai Animus ir pārņēmis kontroli savā varā. Kā viena no pazīmēm būs neizprotamas ilgas un biežas skumjas, tāpat enerģijas trūkums un iekšēja tukšuma izjūta, kas var izjūtu ziņā līdzināties pat iekšējam melnam bezdibenim, kurā cilvēks emocionāli iegāžas.
Ļoti spēcīgi izteikts negatīvais Animus, tāpat kā Anima, tad Ego tiks ar tiem kā saindēts, kas izraisīs iekšēju un ārēju grūti kontrolējamu agresiju vai naidu pret kādu. Tāpat tā parādīsies iekšējā un ārējā kritikā, kā arī skaudībā un dažreiz liekas dari, ko darīdams, bet emocionāli paliek tikai sliktāk. Nekas nepalīdz uzlabot noskaņojumu un garastāvokli.
Tagad pie pozitīvajiem Animas un Animusa, kas būtu vairāk integrēti un darbotos personai par labu, nevis otrādi. Ja sievietes Edo ir stiprs un ir saikne ar Animusu, tad viņa lieliski spēj novilkt robežas, aizvērt datoru un iziet no darba vietas precīzi 17.00, mierīgi disciplinēt bērnus, viegli, neizplūstot garos paskaidrojumos pateikt citiem NĒ! Ja vīrieša Animas izpausmes ir veiksmīgi integrētas psihē, tad vīrietis ir radošs, viņam nepietrūkst enerģijas, viņš ieklausās arī intuīcijā un veido arī emocionālu kontaktu ar apkārtējiem un bērniem. Tas būs gadījums, kad tēvs būs nevis klātesošs, bet arī emocionāli aizsniedzams un uzticams (arī noslēpumos). Abos gadījumos cilvēkiem piemīt pozitīva enerģija, kas nav mākslīgi jāpapildina ar ķīmiskām vielām.
