Pelnrušķīte, jeb kultūras traumas skartā mūsdienu sieviete
Paklausīga, klusējoša, pretī nerunājoša, atklāti nezāģējoša, robežas nevelkoša, dažreiz klusībā vai uz bērniem uzsprāgstoša, centīga, čakla, izdarīga, adoša, tamborējoša, ar bērniem spēles spēlējoša, darbā visus pienākumus centīgi, jo centīgi gan par sevi, gan par saviem kolēģiem izpildoša, ievārījumus vāroša, visām sievām un meitām par paraugu esoša.
Kad par viņu iedomājos, tad acu priekšā ir plašs, jo plašs pazīstamu sieviešu loks.
Viņas bērnības pieredzē ir vecāku slimību, nāves vai pieredzētā izsūtījuma ēna, kas gulstas kā smaga sega pāri visai ģimenei, iespējamais piedzīvotais tēva vai abu vecāku alkoholisms. 90-tajos vecāku piedzīvotais darba zaudējums vai lielā vecāku aizņemtība darbā. Tādēļ Pelnrušķītei jau kopš mazām dienām ir bijis jāspēj tikt ar sevi galā pašai, jāpieskata mazais brālis vai māsa. Jāgatavo ēst vai jādara citi uzticētie darbi, kā piemēram, jāatved mājās tēvs no garāžas, kur viņš pa vakariem ar draugiem mēdza "ietusēt". Vai jābūt par mammas vai tēva lielo balstu un uzklausītāju, kur sadzēries vecāks var stundām gausties par neizdevušos dzīvi, vai arī jāaizstāv vai jāžēlo māte pēc tēva vai cita partnera uzbrukumiem. Vēl Pelnrušķīte var būt kalpojusi par vecāku emocionālo "izgāztuvi" pēc smagas darba dienas, smagas sarunas ar priekšniecību, strīda ar partneri - dusmas taču ir kaut kur jāizliek un tad nu Pelnrušķītei, lai arī cik mazai vai lielai tiek pateikts viss, kas nu tam vecākam vai aizbildnim ir dienas gaitā sakrājies. "Par ko?" jūs jautāsiet, un atbilde būs, "tāpat neparko" vai pareizāk sakot, par to, kas noticis vakar, pagājušo nedēļu vai pagājušo gadu ap šo laiku. Vai arī par to, ka atvilktne nav sakārtota, sevišķi, ja tās saturu pirms tam izgāž uz zemes.
Šobrīd visi teiktu, ka tā ir emocionālā vardarbība, bet kādreiz to sauca par audzināšanu, lai sakarīgs cilvēks izaugtu.
Pie sekām: šādas pieredzes viena no galvenajām problēmām būs ļoti spēcīga vainas izjūta, par to vien, ja kāds telpā būs neapmierināts, tad Pelnrušķīte darīs visu, lai šo "nelaimīgo" padarītu atkal smaidīgu un laimīgu. Vēl pie ļoti nopietnām sekām būs pārstrādāšanās ar tai sekojošu izdegšanu, tālāk veģetatīvā distonija un tā var turpināt līdz bezgalībai.
Attiecībās Pelnrušķīte centīsies tikt galā ar visām problēmām un atbildību par sadzīvi, mājas soli un bērniem viena pati. Labām sievām un mātēm ir jāspēj tikt ar visu galā pašām. Bieži var dzirdēt - man ir jātiek ar visu galā, man ir jāvar, man ir jāizdara, man ir jāpaspēj, ja es neizdarīšu, tad neviens neizdarīs, milzīgas darba spējas un milzīga atbildība. Un dzīve aizjoņo...
Un vēl viena skumjā ziņa, kaut arī viņa ir tik ļoti laba un jauka, nesaprotamā kārtā jebkurš lieliskais princis pārvēršas ļaunajā bruņiniekā.
