Mana refleksija par notiekošo!
Dzīve tomēr nav apstājusies, kaut arī mēs visi esam nonākuši punktā, kas liek sastapties ar sevi un savām reālajām nevis idealizētajām attiecībām. Daudziem šobrīd nākas pārdzīvot frustrāciju dēļ nespējas realizēt visu cerēto un plānoto.
Saprotu satraukumu, tas ir pamatots, jo jāmaina un jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem.
Te būs daži ieteikumi kā soli pa solim (emocionāli) varētu tikt atpakaļ uz takas.
Tātad pārdomām:
1) Kā es sajūtu to, kas šobrīd notiek?
2) Vai man šķiet, ka esmu nonācis krīzē?
3) Kā tas mani ietekmēs?
4) Vai tas ietekmēs manas attiecības?
5) Vai manā situācijā ir iespējams saskatīt šīs situācijas mīnusus un arī plusus?
6) Vai pastāv kāda varbūtība, ka es varētu kaut ko no šīs situācijas iegūt?
Pie resursiem:
1) Kas ir mans paša resurss?
2) Kas ir mana rakstura stiprās puses?
3) Kādi ir mani talanti? Ko man patīk darīt, vai radīt pašam, kas sagādā prieku?
4) Mājas darbus neviens nav atcēlis, kādēļ šodien, lai nebūtu virtuves plauktu vai skapja kārtošanas diena?
5) Varbūt puķes sen jau ir jāpārstāda?
Par prioritātēm:
Kas man dzīvē ir vissvarīgākais?
a) Piemēram, ja attiecības ar bērniem, tad vajadzētu rīkoties tā, lai tās būtu labi, varbūt šobrīd varu atrast kādu draugu vai draudzeni, vai speciālistu, kam uzticēt negatīvās emocijas, lai tās netiktu uzkrāmētas bērniem.
b) Ja partnerattiecības, tad varbūt ir laiks kādām labām sarunām par nākotni, par kopā vai atsevišķi piedzīvotajām grūtībām (varoņu stāstiem) un kā tām ir tikts cauri, jo neticu, ka daudzi visu dzīvi ir pavadījuši siltumnīcā un šīs ir pirmās dzīvē piedzīvotās grūtības. Visiem ir jābūt kādai grūtību pārvarēšanas pieredzei aiz muguras. Man šķiet ir īstais laiks, lai ar to dalītos un lai spēks un pārliecība par sevi vairojas.
Ja ir krīze, tad par sevi ir atbilstoši jārūpējas. Vispirms jāparedz atpūta, jāatrod kas lietas, kas sniedz pozitīvu enerģiju un mieru. Turpat arī, jāatrod lietas, kas sagādā baudu. Atbildot uz jautājumu - kā maksimāli un ātri var tikt pie prieka hormoniem (endorfīniem)? Kas palīdz?
1) Skriešana?
2) Pastaiga?
3) Grāmatas, filmas?
4) Labs ēdiens?
5) Vanna ar burbuļiem?
6) Mīļā, pūkainā pidžama vai siltais plediņš un tēja?
7) Sekss un tuvība?
8) Meditācija?
9) Lūgšana?
10) Varbūt peldēšana vai sauna?
Tik pat labi viss kopā un kādēļ gan ne?
Vispirms vajadzētu parūpēties par savu emocionālo labsajūtu, tikt pie miera, tad skatīties kā labāk saplānot dienu un sadalīt atbildību. Īpašs lūgums sievietēm: pārstāt censties būt ideālām un perfektām, ieslēgt to baiso iekšējo kritiķi skapī, lai nelien laukā un nekritizē par nepilnībām un neizdošanos, un nebūt perfektām skolotājām, mātēm, darbiniecēm, sievām. Tiešām, lūdzu, pārtrauciet pat mēģināt ar visu tikt galā vienas pašas!
Saplānojiet dienu, tā, lai vispirms jums tajā ir maksimāli ērti, nu tik, cik šajos apstākļos vispār iespējams.
Tad izrunājiet šīs pārmaiņas ar mājiniekiem un noteikti arī runājiet ar bērniem, stāstiet par pārmaiņām, maziem bērniem var likt n-tos taimerus, pīkstuļus utt. Tagad mamma, tētis tik un tik ilgi strādās, tad nozvanīs modinātājs, tad mēs taisīsim ēst, tad iesim ārā, gulēt utt. Runājiet un stāstiet par visu, bet, lūdzu, nebiedējiet, nevajag izvērst muļķības ar, ja tu mani neklausīsi atnāks vīruss. To nevajag, bērni tāpat spēj iztēloties visšausmīgākos scenārijus, tādēļ stāstiet to, kas viņiem būtu jāzina, bet lieki nebiedējiet, tas pilnīgi un noteikti nav vajadzīgs.
Motivējiet bērnus mācībām, tikai tad kad jums tam ir atbilstoša mierīga un stabila enerģija, jūsu kā vecāka bezpalīdzība vai izmisums radīs arī bērnā bezpalīdzību un bailes, kas savukārt radīs dusmas un jebkāds pozitīvs rezultāts izpaliks. Labāk, lai bērns atceras šo laiku kā pozitīvu piedzīvojumu, kur viņš ir dabūjis vecāku uzmanību un mīlestību tik cik ir iespējams, nevis ar šausmām, ko vēlāk stāstīt savam terapeitam.
Apstākļi šobrīd ir radījuši brīdi, kur varam būt kopā ar ģimenēm un labāk izmantot šo laiku kā dāvanu, nevis kā lāstu.
Vēl īpaši mammām - rūpējaties par savām robežām, tāpat tiesībām pabūt vienām pašām - iziet ārā kaut uz mirkli, vai gulēt vannā, tas ir jūsu laiks! UN pieņemiet palīdzību, kur vien iespējams, protams, ņemot vērā šī

brīža apstākļus, lai tas neapdraud ne jūsu ne kāda cita veselību.
Lai izdodas!