Atkal tie kompleksi!

Vēl mazliet par kompleksiem, jo par tiem jautājumi atkārtojas. Tātad pēc kā var saprast, ka cilvēks ir kompleksā? To raksturo kļūšana pilnīgi bezpalīdzīgam attiecībā pret spēcīgajām emocijām, kas pārņem veselo saprātu - to var salīdzināt ar nokļūšanu viesuļvētras

līmeņa turbulencē, vai iekrišanu atvarā, citi kā iekrišanu bedrē, vēl citi ar sasalšanu un nespēju pat pakustēties. Galvenās pazīmes: 1) Cilvēks izjūt ļoti spēcīgas emocijas un rīkojas tā, kā labāk vai citkārt nebūtu rīkojies. 2) un, kad cilvēks atceras konkrētu situāciju, viņš nesaprot, kā varēja tā rīkoties! Visbiežāk iekšējā dialogā izskan: atkal tas pats, atkal viņš mani apvārdoja, atkal es nespēju pateikt nē, atkal es lauzu solījumu, atkal es nokavēju, atkal apraudājos, kad to nevēlējos darīt, atkal sakliedzu uz bērnu utt. Kad cilvēks ir kompleksa varā viņš rīkojas tā, kā pēc tam nākas nožēlot un izjust vainu vai izjust kaunu uc. Terapijā sevi analizējot var izcelt un saprast emocionālus priekšvēstnešus, kurus izjūtot cilvēks jau zina, ka vēl tūlīt un viņš iekritīs milzīgās dusmās, bezpalīdzība, bailēs vai vainā. Citi to salīdzina ar ūdens nelielu viļņošanos, citi ar pieaugošu nemieru un tas ir brīdis, kad vēl var pagūt izvairīties no attiecību sadursmes. Kā to darīt? Vislabāk skaļi pasakot kas notiek un ko sajūt. Man ir sajūta, ka tev šodien ir slikts garastāvoklis un tu gribi izraisīt strīdu, lai būtu kur šo emociju likt. Vai arī, man šķiet, ka tu vēlies sagaidīt no manis, lai es pasaku to, ko nejūtu vai kā nedomāju. Man liekas, ka tev ir svarīgi, lai vienmēr es būtu pie visa vainīgs/ga. Var arī uzreiz pajautāt, kā tev šodien gāja pie vecākiem, kā viņiem iet. utt atkarībā no konkrētas situācijas.

Grāmata, ko būtu vērts izlasīt, lai pētītu šo jautājumu dziļāk: Daryl Sharp, WHO AM I REALLY? Personality, Soul and Individuation