Kā runāt ar manipulatoru?

Solis pa solim, kā sarunāties ar manipulatoru. Ikdienas darbā analizējot klientu dzīves situācijas, ļoti bieži nākas runāt par bezpalīdzības, dusmu un izmisuma izjūtām, kas radušās zaudētos dialogos, kur opozīcijā esošais spēj pagriezt sarunu tik raiti, tik veikli pilnīgi neiedomājami negaidītā virzienā un sarunu biedram apjūkot, izmanto situāciju, lai iegūtu kāroto. Tātad daži soļi, kuru sarakstu, laikam ejot, papildināšu. 1) Nevajadzētu strīdēties pretī, sakot: "Nē, tā nav!" Un, lai cik savādi arī neizklausītos, vajadzētu teiktajam piekrist, pat vēl teikto paspilgtinot, pareizinot ar 10. Cenšos izvēlēties, ne pārāk konfrontējošus piemērus. Varētu šādu ilustrāciju: Sākumā ar vispārināšanu - Tu vispār, tu vienmēr, tu nekad, piemēram, negatavo garšīgi ēst! Šajā un līdzīgā situācijā būtu svarīgi piekrist. Sakot, jā tā ir! Piekrišana, parasti, aptur iekarsušu strīdu un palīdz iziet no konflikta. 2) Uz konfliktu velkošās situācijās būtu labi apskatīties plašāk, pievērst uzmanību tam, kas ir noticis konkrēti šodien, kādēļ otram šis jautājums ir svarīgs tieši šodien, un būtu labi šo savu redzējumu pateikt skaļi. Tas ļautu izvērtēt radušos situāciju un aicinātu uz dialogu. 3) Projekcijas darbībā. Vēl viens variants kā apturēt verbālu un negodīgu uzbrukumu, kā piemēram, Tu mani nemīli un turies no manis ar distanci var piedāvāt apskatīt, kā to, ko strīda aizsācējs patiesībā dara pats. Visbiežāk tā izrādās atbilstoša tēma sarunai. 4) Pēc tam, kad vairākkārtīgi mēģinājumi parunāt, piemēram, par kvalitatīvo laiku kopā beidzas ar strīdu, kura vecmamma ir labāka, būtu vērts apstāties un sakoncentrēties tikai vienam teikumam, vienai frāzei: Pasaki, man, lūdzu, kad Tu atradīsi laiku mums? Un nebaidieties izklausīties pēc sabojātām platēm, tikai šādi var izvairīties no manipulācijām un neiekrist spēles: upuris - agresors valgos. 5) Maksimāli izvairieties no bērnu vai citu skatītāju iesaistīšanās jūsu šovā. Jo vairāk skatītāju, jo lielāks šovs. Tikko jūtat zogamies klāt dusmas vai bezpalīdzību, labāk tad pašam atkāpties un piemēram iet nomazgāt rokas zem tekoša ūdens, iziet ārā pastaigāt, uzlikt mūziku, iet vārīt tēju uc, jo kā jau citos rakstos esmu minējusi - bezpalīdzības izjūta ir saistīta ar kompleksiem. Jo, kad bijām mazi un strīdējāmies ar vecākiem, zaudējums strīdā ir izveidojis šo kompleksu un tādēļ cilvēks strīdā un konfrontācijā ļoti ātri var atkal sajusties bezpalīdzīgs. Tādēļ pirms turpināt sarunu svarīgi ir atgūt iekšēju mieru. Lai izdodas!