Ego I daļa

Ļoti ilgi plānoju un domāju kā labāk un pareizāk būtu aprakstīt Ego kompleksu, kā tas bieži mēdz notikt, atbilde atnāca pati un šodien. Sākšu ar to, ka Ego komplekss ir salīdzinoši jauns komplekss, tas ir izveidojies no arhaiskiem un neapzinātiem līmeņiem. Edindžers Ego kompleksu, manuprāt, ļoti veiksmīgi salīdzina ar kristietību, konkrētāk ar Kristu. Līdz tam cilvēki vairāk eksistējuši kolektīvajā nevis individuālajā līmenī. Vadoņus pielīdzināja un uz viņiem projicēja Dieva funkcijas. Ja mēs skatāmies caur vēstures prizmu, tad kolektīvajā apziņā un bezapziņā sievietes Ego komplekss ir pavisam tikko kā izlauzies brīvībā. Tie ir tikai pēdējie 100 gadi un, ja par bērniem, tad vēl nesenāk. Ego kompleksa dzīvi var salīdzināt, novērojot saules kustību dienas garumā - tā lec, tad atrodas zenītā - pusmūžs un tad noriet. Pēc Junga analītiskās psiholoģijas izriet, ka Ego ir saistīts ar Patību jau piedzimstot, jau pieminēju Edingera izpratni par Ego un Patību kā Kristus saikni vai ar Dievu. Arī tāpat kā mēness griežas ap zemi tā Ego ir saistīts ar Patību. Kad cilvēks piedzīvo traumas, tad šī saikne tiek pārcirsta, lai Ego varētu izdzīvot. Ja skatās uz cilvēka dzīvi, pēc kā var redzēt, ka šī saikne ir cietusi? Piemēram, ja cilvēkam ir raksturīga ilgstoša nomāktība, depresija, enerģijas trūkums, panīkums un dzīvei kā tādai pietrūkst jēgas izjūtas, man ir viss, bet tai pat laikā ir izjūta, ka nav nekā. Ego var būt dažāds - gan spēcīgs, gan vājš. Kas to raksturotu? Spēja vai nespēja pateikt Nē, paust savu viedokli un redzējumu, dzīvot ar vīziju vai bez tās. Aktīvi iesaistīties vai palikt malā. Dzīvojot saskaņā ar savām vērtībām, bet arī esot elastīgam un pielāgoties spējīgam. Rezultātā barometrs varētu izskatīties šādi - vai man patīk mans darbs, vai tas mani piepilda, vai es jūtu, ka manai dzīvei ir jēga, vai man patīk mana ģimene, draugi un attiecības?