Negatīvais tēva komplekss

Negatīvais tēva komplekss veidojas, kad tiek pārkāptas, sagrautas vai iznīcinātas bērna personīgās robežas. Robežas var pārkāpt sodot fiziski - perot, sitot, ieslēdzot tualetē vai skapī. Tāpat robežas var pārkāpt emocionāli - kritizējot, pārmetot un neatzīstot bērna emociju tiesības būt. Piemēram, tādu kā emocionālas sāpes vai dusmas. Piemēram: puisim - "ko raudi kā meitene!", meitenei: "Tu esi pārāk liela, lai raudātu! Tevi nevien nekad neprecēs! Šitāda nevienam nebūsi vajadzīga!. Dusmoties ir slikti, tie kas dusmojas nevienam nepatīk uc." Vai arī ar draudiem: ""Tūlīt atstāšu tevi vienu veikalā, mājās uz ielas, atdošu citiem utt." Tāpat negatīvais tēva komplekss veidosies, ja tēvs nāves, šķiršanās vai cita notikuma rezultātā bērna dzīvē nepiedalās. Par bērnu un viņa dzīvi neizrāda interesi, neatbalsta un nekontaktējas, neveido attiecības. To sauc arī par tēva badu, kam ir psihoemocionālas sekas, kā bieža skumju izjūta, ko mēdz slāpēt atkarībās vai arī cauri dzīvei var pavadīt nomākts garastāvoklis un neremdināmas ilgas Trauksme arī mēdz izveidoties kā pastāvīgs emocionāls fons. Depresija un veģetatīvā distonija arī var būt arī kā sekas negatīvajam tēva kompleksam. Tāpat bailes būt atkal pamestam utt. Fiziskas vai emocionālas vardarbības rezultātā radies negatīvais tēva komplekss izraisīs izteiktu iekšēju vai ārēju agresiju vai bailēs no tās. Jo jebkurš mēģinājums tuvoties var tikt uztverts kā uzbrukums un izraisīt kārtējo agresijas lēkmi, gan neadekvātas kliegšanas, gan iebelšanas kaut vai pa plecu veidā un izpausts gan uz kolēģiem, gan draugiem, gan partneri. Cilvēkam varētu būt negatīvais tēva komplekss, ja viņš izjūt biežas dusmas, vieglu aizkaitināmību, neiecietību, bailes, trauksmi, milzīgu atbildības izjūtu, vēlmi un vai vajadzību visu kontrolēt, nespēju pieņemt savu un citu vājumu. Viņam būs ļoti svarīgi citiem, un pēc iespējas visiem sevi apliecināt, izcelties uz citu fona un pierādīt savu gudrību, pārākumu utt. Draugu, kolēģu, partneru uc attiecībās viņš nekavēsies citus pārtraukt, lai panāktu, ka viņā klausās un viņu sadzird. Tāpat iekšējā, kritizējošā sevi un citus vainojošā balss būs grūti apturama. Ķermeņa uc robežas būs grūti saklausīt, saprast un nolasīt , tā sekas būs pārēšanās, atkarības utt. Ar robežu jautājumu kopumā var rasties daudz neskaidrību, kā piemēram, to pilnīga neievērošana vai pārmērīga distances turēšana no citiem cilvēkiem, izolēšanās un veidojot attiecības šinī jautājumā var gadīties daudz pārpratumu.