Migrēna, jeb galvassāpes

Savā praksē un arī dzīvē esmu novērojusi, ka migrēna, jeb galvassāpes vai migrēnas lēkmēm ar vai bez auras var būt korelācija ar paaugstinātu stresu, bet visbiežāk ar aizturētām dusmām. Aizturētām, tai nozīmē, ka cilvēks nelaiž tās uz āru dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, esot lojālam savai bērnības ģimenei un tās tradīcijām. Galu galā visi zina, ka dusmoties ir "slikti", nevienam nepatīk dusmīgi un agresīvi noskaņoti cilvēki. Es taču esmu labs cilvēks un "labas meitenes tā nedara". Pēc kā var noteikt, ka migrēnas iemesls var būt apslēptas, apspiestas dusmas? Vispirms izanalizējot sevi - savas emocijas un izjūtas, tad pasekojot savām domām, atšķirot vēstījumus, ko tās sevī ietver. Gribu ietvert visraksturīgākos, kas varētu būt biežāk sastopami: "Neviens nenovērtē to, ko es daru! Viņš, viņi mani tikai izmanto! Neviens man nepalīdz! Man vienam par visu ir jāatbild! Kā tas cilvēks (mamma, tētis, bērns, draugs, partneris) varēja tā izrīkoties? Viņš mani nemīl!". Biežas dusmu pavadones ir bezpalīdzības, vainas un izmisuma izjūtas. Ko darīt, ja esmu sapratusi/is , ka tiešām esmu dusmīgs uz kādu vai par radušos situāciju kopumā? Vispirms definēt, vēlams uz papīra, par ko un uz ko es esmu dusmīga/s. Tad meklēt iespējas samazināt vēlmi turpināt kontrolēt esošo situāciju un meklēt pašam savu ceļu kā atslābināt kontroli, kā atpūsties un pabaudīt dzīvi. Zinu, ka vieglāk ir pateikt, nekā izdarīt, bet bez paša rūpēm par sevi nekas nemainīsies. Tādēļ peldēt, skriet, atpūsties un fiziski sevi nodarbināt būtu ļoti palīdzoši. Laba draugu kompānija un smiekli arī var izrādīties palīdzoši. Kā arī iespēja atdot dusmas adresētam civilizētā un saprotamā veidā. Ja klātienē nav iespējams, varbūt var izmantot iespēju nosūtīt vēstuli epastā vai īsziņā. Ja neko citu vairs nevar, tad atļaut sev sadusmoties un būt dikti dusmīgam, un rīkoties atbilstoši savām interesēm, identiski kā jūs ieteiktu rīkoties, ja jūsu bērns vai draugs būtu nonācis šādā pašā situācijā.