Projekcijas attiecībās

Projekcija ir psihisks mehānisms vai stratēģija, kas veido neapzinātā spēju parādīties ārpus. No latīņu valodas pro + jacere - nomest sev priekšā. Visbiežāk sastopamās projekcijas ir tās, kas saistītas ar karjeru, partnerattiecībām un vecāku bērnu attiecībām. Visizteiktāk bezapzinātā slogu var novērot partnerattiecībās. Cilvēks meklē otrā to savu cilvēku, kas kādreiz ir bijis viņa vecāks. Cilvēks meklē otrā cilvēku, kas spēs darīt viņu laimīgu. Viņš projicē uz savu partneri gan ilgas un nepiepildītās vēlmes, gan arī sāpes un aizvainojumus, kas radušās mijiedarbībā ar vecāku/iem. Tikai ļoti nedaudzi, stāvot altāra priekšā var apjaust savu gaidu neatbilstību realitātei. Neviens skaļi neizteiks savas patiesās vēlmes: "Esmu pārliecināts, ka tu esi manas dzīves jēga". "Es ceru, ka tu vienmēr būsi blakus, kad man to vajadzēs". "Es domāju, ka tu spēsi lasīt manas domas un paredzēt visas manas vēlēšanās". "Es ticu, ka tu dziedināsi manas brūces un piepildīsi visu to, kas man līdz šim dzīvē ir trūcis". ''Es ticu, ka tu papildināsi mani un padarīsi mani par pilnīgu personību, dziedējot manu saplosīto dvēseli". Bet diemžēl tā nenotiek, seko vilšanās un nepiepildīto gaidu dēļ izjūk daudzas attiecības. Jo projekcijas ietekmē partnera uzvedību un attieksmi, kādreiz tik mīļais cilvēks sāk likties pilnīgi neciešams. Brīdī, kad cilvēks apzinās, ka ir kļūdījies un otrs ir tikai tāds pats mirstīgais ar savām domām, bailēm un pārdzīvojumiem ir iespējams izvēlēties - vai nu meklēt nākamo īsto cilvēku, kurš beidzot būs pietiekami mīļš un iejūtīgs vai arī pievērst uzmanību sev pašam - savām gaidām un vajadzībām. Šī izpratne par to, ka glābiņš nenāks no ārpuses, bet gan būs pašam jāmeklē ceļš pie sevis un savām vajadzībām, un savu brūču dziedēšanu var palīdzēt atbrīvoties no projekciju gūsta. Pēc J.Hollis "Vidusposms No Posta līdz Dzīves Jēgai" Sagatavoja: Iveta Upeniece