Bērna Ego, kas piedzimst kopības stāvoklī ar visu esošo, pakāpeniski diferencējas no Patības.

"Psihe, pēc jungiāniskā viedokļa, līdzīgi kā jebkura cita pašorganizējoša sistēma ir dažādu gan apzinātu, gan bezapzinātu mijiedarbības procesu kopums. Šinī sistēmā Ego ir apzinātas personības centrs, bet Patība ir visas psihes centrs. Mēs neskatām Patību kā kaut ko konkrētu - kā kaut kādu materiālu struktūru, atpazīstamu citu vai konkrēti ar Dievu saistītu būtību, kas vada pasauli (1943. Jungs). Ar to mēs saprotam objektīvo realitāti, kurā visuma jēga sajaucas ar cilvēka subjektīvo esību. Patību simboliski var pielīdzināt nezināmam spēkam, neredzamai klātbūtnei, iedvesmas avotam utt. šīs simboliskās formas ir veidojušas Junga izpratni par Patību kā veseluma arhetipu - sakārtojošu un apvienojošu psihes centru. Bērna Ego, kas piedzimst kopības stāvoklī ar visu esošo, pakāpeniski diferencējas no Patības. Bērns iemācās atdalīties no bezapzinātā vai citiem vārdiem no arhetipiskās realitātes, bet paliekot ar to dinamiski saistīts. Viņš ir spiests tikt galā ar sarežģītiem un bieži frustrējošiem pārdzīvojumiem, kurus izraisa arhetipiskā realitāte, kā arī ar somatiskiem afektīviem un kognitīviem faktoriem, kas rodas mijiedarbojoties ar apkārtējo vidi. Kad pārdzīvojumi kļūst draudīgi, dabiskā veidā bērnam sāk funkcionēt aizsardzības. Tad, ja šīs aizsardzības tiek daudzkārtīgi un bieži izmantotas ilgā laika posmā, tās traucē Ego un Patības attiecībām. Tās Ego - Patība asi padara rigidu, traucējot Ego un bezapzinātajam mijiedarboties vienam ar otru. Vizualizējot, var iedomāties, ka šīs aizsardzības bloķē enerģijas plūsmu pa Ego - patība asi, tādējādi iznīcinot starp tiem radušos dialogu. Šī aizsargājošā blokāde droši izolē Ego ne tikai no Patības potenciāli visaptverošas varas, bet arī no tās numinozuma, bagātības un pārpilnības. Kā rezultātā cilvēks var tikt nošķirts no neizsīkstošās dzīvības avota, personīgā autentiskuma, dvēseliskiem un miesīgiem pārdzīvojumiem. Pārpludināts ar bezapzināto vai atdalīts no tā - cilvēks ir pilnībā nošķirts no lielajiem dzīves noslēpumiem." (Nensija J.Dohertija, Žaklīne J.Vesta, Matrica un rakstura nozīme, arhetipiskā un attīstības pieeja, neizsīkstošo gara avotu meklējot)

Sagatavoja: Iveta Upeniece www.ivetaupeniece.lv Attēls: no http://www.bostoneveningtherapy.com