Ēnas projekcija uz bērnu

Piekrītu Junga analītiķim Robertam Džonsonam, kurš uzskata, ka vislielākais kaitējums tiek nodarīts tai gadījumā, ja vecāki savu ēnu uzkarina (piedēvē) bērnam. T.i. savas negatīvās īpašības un rakstura izpausmes saredz un izceļ bērnā, tai pat laikā ignorējot bērna pozitīvās īpašības. Diezgan bieži saskaros ar situāciju, kad ģimene ir izvēlējusies kādu ģimenes locekli, visbiežāk bērnu, grēkāža lomai. Kādu, kurš nes visas ģimenes ēnu uz sevis. Tam cilvēkam piedēvē vissliktākās īpašības, visbiežāk viņš ir kašķīgs, dusmīgs, pārāk emocionāls, bezatbildīgs, slinks utt. Problēma padziļinās tad, kad apkārtējie sāk pret izredzēto grēkāža lomai, tā arī attiekties. Vēl vairāk bērnu vai pusaudzi provocējot un izaicinot, lai šīs uzvedības izpausmes neapzināti pastiprinātu. Diemžēl, šī ēna tik ļoti saaug ar cilvēku, ka viņam ir ļoti daudz ar sevi jāstrādā, lai spētu noticēt, ka viņam piemīt daudz labu īpašību un viņš ir tāds pats cilvēks kā citi.