Dažreiz var rasties pēcsvētku nomāktība

February 4, 2019

Svētki ir pagājuši, katrs tos ir pavadījis dažādos noskaņojumos un dvēseles stāvokļos - kāds varbūt ir bijis ļoti priecīgs, kāds varbūt mazliet noskumis, kādu varbūt pat skārusi pēcsvētku depresija. 
Lai kā arī katram no mums šai svētku un pēcsvētku laikā nav gājis un lai kādas šobrīd ir izjūtas, būtu vērtīgi, ja mēs varētu atrast laiku sev un pabūtu ar sevi. 
Būtu svētīgi pabūt ar sevi, lai pārvērtētu un apcerētu, kas ir tas, kas liek katram tā šobrīd justies, ar ko saistīts prieks, ar ko varētu būt saistīts pēkšņi radies tukšums. Priecāties par to, kas izraisa prieku un lepnums. Tāpat pārskatīt, kas izraisa nemieru vai kaunu, kas tad ir tas par ko nejūtos tik labi, ko labāk nebūtu darījis vai teicis. Šobrīd konsultāciju laikā sarunās bieži tiek pieminētas izjūtas, kas pēkšņi iznirušas it kā no pagātnes un kam nav reāla pamata, ja izvērtē esošo dzīves situāciju. Tad saprotam, ka tie atkal ir cilvēka senie paziņas - kompleksi, kuri svētku drudzim rimstot, jau atkal liek par sevi atgādināt. Tādēļ ir tik svarīgi kaut mazliet mēģināt pietuvoties sev patiesajam, savai patībai un savai dvēselei, ieklausīties, kas tai šobrīd būtu sakāms par mūsu dzīvi, izvēlēm, rīcībām un uzvedību. Katrs mēģinātu rast atbildi uz jautājumu, kas būtu jādara, lai mēs vairāk sekotu savai patiesajai būtībai? Ieklausoties atbildē, kas varētu skanēt no katra paša un, lai labāk tās saprastu, būtu jāņem talkā jūtas un emocijas. 
Jo tās ir gan gids, gan palīgs, gan skolotājs un tādēļ, jo īpaši VISAS jūtas un emocijas (arī negatīvās un sevišķi tās) ir vajadzīgas, lai mums kaut ko pateiktu par mums pašiem. Tās palīdz labāk katram saprast, kas ir viņa īstā vieta šai dzīvē un kas ir šobrīd vajadzīgs un kas nav. 
Tāpat ir svarīgi laiku pa laikam atminēties to, kāds cilvēks es vēlējos būt bērnībā, kad izaugšu. Kādu ģimeni, kādu dzīvi, kādas attiecības ar partneri, draugiem vai bērniem biju sev iztēlojies? Vai es sev patīku? Ja es sev šodien patīku vairāk kā vakar, tad noteikti esmu uz pareizā ceļa. Lai mums visiem izdodas, ejot šo ilgo un sarežģīto individuācijas ceļu!

Please reload

Featured Posts

Drošai piesaistei raksturīgs, ka bērns paļaujas uz vecākiem, tie viņam pieejami, atsaucīgi un izpalīdzīgi kritiskās situācijās. Šāda labvēlīga attieks...

Piesaistes stili

September 17, 2014

1/5
Please reload

Recent Posts

February 14, 2019

February 4, 2019

Please reload

Search By Tags
Please reload

Follow Us
  • Facebook Classic
  • Twitter Classic
  • Google Classic

​© 2014 by Iveta Upeniece

Proudly created with Wix.com

This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now