Atkarība & Līdzatkarība

September 17, 2014

Cilvēka diferenciācija vai individuācija parādās kā divi procesi, kuri norisinās cilvēku attiecībās vienam ar otru.

Šie procesi nepārtraukti darbojas paralēli kā iekšēji, tā arī ārēji. Iekšēji diferenciācija ir cilvēka spēja saskatīt citu cilvēku kā atsevišķu un autonomu individualitāti, un spēja atdalīt domas no emocijām.

Dziļi personiski, diferenciācija attiecas uz tādu stāvokli, kurā cilvēks darbojas patstāvīgi, it sevišķi situācijās kad cilvēks ir sadusmojies. 

Pretstats cilvēka diferenciācijai ir apvienošanās. Šāds cilvēks neapzinās sevi kā individualitāti, un viņa uzvedība balstās vairāk uz emocijām. Tas nozīmē, ka cilvēki nesajūt savas robežas attiecībās un neapzināti pārkāpj arī citu cilvēku robežas. Kas bieži izraisa savstarpējus konfliktus.

 

Jebkurā ģimenē gadās grūtības un nepatīkami notikumi, bieži bērni uzņemas atbildību un vainu, pat, ja neviens viņus nevaino, tādēļ, ka viņi tic tam, ka ir atbildīgi par ģimenē radušos situāciju, apstākļiem, gan arī tam, ka spēj šos radušos ģimenes apstākļus mainīt.

 

Nelaimīgiem bērnības pārdzīvojumiem ir vismaz divu veidu sekas. Pirmkārt, tie padara cilvēku daudz vieglāk ievainojamu jauna nelabvēlīga pārdzīvojuma gadījumā. Otrkārt, tie palielina varbūtību, ka pieaugušā vecumā cilvēks atkal saskarsies ar šāda veida pieredzi, jo pats to neapzināti izvēlēsies. 

Šajās attiecībās atkarīgais partneris jūtas pasargāts un drošībā, atrodoties kopā ar emocionāli spēcīgāku līdzatkarīgo partneri, kamēr līdzatkarīgais partneris, atbalstot atkarīgo, iegūst sajūtu, ka viņš ir vajadzīgs, šādi neapzināti iegūstot sev mānīgu piederības sajūtu kā plāksteri pret savām bailēm no bezpalīdzības un vientulības. 

 

Interesetiem līdzatkarības kritēriji:

- Pašuzupurēšanās - personisko vajadzību upurēšana, lai apmierinātu citu vajadzības; 

- Centieni paaugstināt pašvērtējumu iespaidojot, kontrolējot savas un citu emocijas un uzvedību;
- Identitātes sajukums - savas identitātes zaudēšana attiecībās (cilvēks sagaida no partnera nepārtrauktu kopābūšanu);

- Trauksme, intimitātes un šķiršanās robežu izkropļošana;

- Uzmākšanās - citu uzvedības kontrolēšana, uzraugot, vainojot un manipulējot;
- Atbildības uzņemšanās par citu vajadzību apmierināšanu;
- Uzlabošana - nereāli augstas gaidas pret sevi un citiem, kuru rezultāts ir perfekcionisms vai neatbilstība prasībām.
- Kaitīgus ieradumus veicinoša uzvedība - piespiedu uzvedība, lai varētu kontrolēt savas emocijas;

- zems pašvērtējums;

- veselības traucējumi saistīti ar stresu.

 

Ikdienā nav viegli būt kopā ar cilvēku, kurš visu vienmēr zina labāk.

Zina, kas katram kurā brīdī jādara, kas pareizi, kas nē.

Bet sabiedrība nenoliedzami ir ieguvēja, jo katrā palīdzošajā profesijā var atrast cilvēkus ar bērnības pieredzi, kas viņus ir iemācījusi būt ļoti atbildīgiem, līdz ar to mēs vienmēr varam uz viņiem paļauties un zināt, ka jebkurā laikā, lai tā būtu diena vai nakts viņi mums steigsies palīgā. 

Please reload

Featured Posts

Drošai piesaistei raksturīgs, ka bērns paļaujas uz vecākiem, tie viņam pieejami, atsaucīgi un izpalīdzīgi kritiskās situācijās. Šāda labvēlīga attieks...

Piesaistes stili

September 17, 2014

1/5
Please reload

Recent Posts

February 14, 2019

February 4, 2019

Please reload

Search By Tags
Please reload

Follow Us
  • Facebook Classic
  • Twitter Classic
  • Google Classic

​© 2014 by Iveta Upeniece

Proudly created with Wix.com

This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now